Tiek uzskatīts, ka 31.oktobrī gariem paveras vārti uz dzīvo pasauli, lai viņi varētu doties apciemot dzimtās mājas. Šajā dienā vajadzētu darīt šo

Daudzi cilvēki zina, ka 31. oktobrī tiek atzīmēts Helovīns jeb Visu svēto diena, taču ne tuvu ne visi ir informēti, kāda ir šo svētku izcelsme. Šajā rakstā noskaidrosim, kādas tad ir patiesās šo svinību saknes – iespējams, daudzi no mums par tām nemaz nezina un ir pārliecināti, ka Helovīns “importēts” no Amerikas.

Helovīns vai Visu Svēto diena

Tiem, kuri apgalvo, ka Helovīns ir svētki, kas aizgūti no Amerikas, savā ziņā var piekrist. Patiešām, tāds Helovīns, kādu to pazīstam šodien – ar veikalos nopērkamām maskām, izgrebtiem ķirbjiem, briesmoņu maskās tērptiem bērniem, kuri  diedelē saldumus, trakulīgām izpriecām un citiem “jaukumiem”, nebūt ne tik sen radās Amerikā. Tur Visu Svēto diena pirms vairāk kā 150 gadiem nonāca līdz ar īru ieceļotājiem un ātri vien guva milzīgu popularitāti. Tomēr šo svētku izcelsme meklējama daudz senākā pagātnē.

Naktī no 31. oktobra uz 1. novembri Helovīnu svin cilvēki daudzās valstīs. Šiem svētkiem ir ļoti dziļas saknes, un tās meklējamas jau pirms mūsu ēras, seno ķeltu laikos. Šī tauta savulaik dzīvoja tagadējās Anglijas, Īrijas un Ziemeļfrancijas teritorijās.

Senie ķelti un balti 31. oktobri uzskatīja par sava veida Jauno gadu, kad iestājas gada tumšā puse, un šajā datumā svinēja saules aizvadīšanas svētkus – Samheinu (Samhain). Šie svētki iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, līdz kuram visai ražai bija jābūt mājās.

Ķelti ticēja, ka šai naktī robeža starp dzīvo un mirušo pasauli kļūst trauslāka, un gariem paveras vārti uz dzīvo pasauli, lai viņi varētu doties apciemot dzimtās mājas.

Vēl valdīja ticējums, ka šajā naktī apkārt klīst dažādi dēmoni un mošķi, kuru atbaidīšanai senie ķelti tērpās no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem darinātās maskās. Druīdu prieteri garu pielabināšanai upurēja dzīvniekus un dažkārt arī nāvei nolemtus noziedzniekus, un veica citus ziedojumus, kūra milzīgus ugunskurus, bet ļaudis nelaimju atvairīšanai pie saviem mājokļiem iededzināja gaismekļus.

Kā Helovīnu svin dažādās pasaules valstīs

Šie svētki lielāko popularitāti bauda ASV, jo pirms vairāk nekā diviem gadsimtiem uz šo valsti labākas dzīves meklējumos emigrēja daudzi Īrijas iedzīvotāji, kam Helovīna tradīcijas bija pazīstamas jau no bērnības.

Helovīna svētku laikā amerikāņi iegādājas daudz saldumu, lai pacienātu bērnus, kuri dodas no vienas mājas uz citu un jokojoties visus biedē ar ķēmīgiem un šausminošiem tērpiem. Skaistākās un apmeklētākās Helovīna ballītes un karnevāli notiek Losandželosā un Ņujorkā.

Lai gan Helovīns ir ļoti populārs Amerikā, tam joprojām nav oficiāla svētku statusa. Neskatoties uz to, daudzi amerikāņi šajos svētkos tērē lielas naudas summas ķirbjiem, svētku rotājumiem, svecēm, saldumiem un pastkartēm, priecējot tirgotājus, kuru apgrozījums Helovīna laikā ir teju tikpat liels kā pirms Ziemassvētkiem.

Arī Vācijā Helovīns tiek svinēts vērienīgi. Grandiozas svinības notiek Frankenšteina pilī, kas atrodas netālu no Darmštates. Tūkstošiem ļaužu tur ierodas biedējošos tērpos. Daži pat apgalvo, ka 31. oktobra naktī esot redzējuši pils īpašnieka spoku.

Masu svinības notiek arī Francijā. Katru gadu dažādus Helovīna pasākumus apmeklē vairāk nekā trīsdesmit tūkstoši cilvēku.

Bet Ķīnā Helovīna laikā ir ierasts pieminēt mirušos. Aizgājēju fotogrāfiju priekšā novieto ēdienu un ūdeni, kā arī lukturīti, kas izgaismo viņu ceļu uz mājām.

Krievijā Helovīnu sāka atzīmēt salīdzinoši nesen. Šiem svētkiem jau ir savi fani un noteiktas tradīcijas, taču tie ne tuvu nav tik plaši kā ASV un citviet. Krievijā šos svētkus svin galvenokārt jaunieši. Viņi rīko tematiskas ballītes un diskotēkas. Tikmēr Krievijas tradicionālo reliģiju pārstāvji ir salīdzinājuši šos svētkus ar ļauno garu spēlēm, tāpēc pret Helovīna svinēšanu izturas noliedzoši.

Šķiet, ka arī Latvijā Helovīns kļūst arvien populārāks, un daudzi, īpaši bērni un jaunieši, ir iemīļojuši šos spocīgos un jautros ķirbīšu svētkus. Teju katrs no mums ir sastapies ar situāciju, kad karnevāla kostīmos tērpti bērni 31.oktobra vakarā zvana pie mūsu durvīm un iesaucas: “saldumus vai izjokosim!”

Lasi vēl: Asaras pašas līst šo lasot. Māte uzrakstīja atteikumu un ignorējot bērna kliedzienus, neatskatoties devās prom

Latvijā gan bieži dzirdēta Helovīna svinēšanas kritika, jo ir cilvēki, kas uzskata, ka nevajag ieviest kārtējos citzemju svētkus. Pret Helovīnu kā pret pagānisku izpausmi iebilst arī tradicionālo reliģiju pārstāvji, taču tas nekādi neattur svinēt gribētājus no Helovīna ballītēm un citiem pasākumiem, jo jautrības nekad nevar būt par daudz. Turklāt no visa iepriekšminētā var secināt, ka mums šie svētki ir tuvāki, nekā varētu šķist, ņemot vērā vēstures faktu, ka līdztekus ķeltiem tos atzīmēja arī senās baltu ciltis.

Avots: rsute